Vecāki pandēmijas laikā

Vecāku garīgajai veselībai ir liela nozīme viņu bērnu emocionālajā labklājībā. Ir jāpublisko valdības palīdzības tālruņi par psiholoģiskiem jautājumiem, un uzņēmumiem jāveicina ģimenei draudzīga politika

Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes darbinieks mēra bērna temperatūru. (Fotoattēla fails)

Covid-19 pandēmijas iespējamā ietekme uz bērniem rada arvien lielākas bažas. Pastāv bažas, ka jaunais mutants varētu inficēt bērnus, lai gan medicīnas eksperti ir brīdinājuši par šādām satraucošām prognozēm.

Skolu slēgšana ir ietekmējusi ne tikai bērnu garīgo labklājību un holistisko attīstību, bet arī palielinājusi vecāku pienākumus, kuri tagad nodarbojas ar papildu uzdevumu palīdzēt saviem bērniem tiešsaistes nodarbībās. Šis ir saspringts laiks vecākiem, jo ​​viņiem ir jāsabalansē personīgā dzīve, darbs un bērnu audzināšana. Tiek radīts papildu spiediens uz vecākiem un aprūpētājiem, kuri pandēmijas dēļ ir zaudējuši iztikas līdzekļus.

Pēc tam ir ģimenes, kuras smagi skārusi slimība — ģimenes, kurās vienam vai abiem vecākiem bija jāiet karantīnā, atstājot bērnus pašiem; daudzas ģimenes zaudēja savus tuviniekus Covid-19 dēļ.



Šādās stresa situācijās vecāku audzināšana kļūst vēl grūtāka, jo ir grūti apmierināt mazu bērnu pamatvajadzības, piemēram, uzturu un izglītību. Augsts stresa līmenis var pasliktināt viņu spēju būt atbalstošiem aprūpētājiem, kas ir būtiski bērnu garīgajai veselībai.

Ilgstoša piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem var ietekmēt mazu bērnu, īpaši to, kas dzīvo neaizsargātos apstākļos, izaugsmi un attīstību. Videi, ko mēs nodrošinām bērnam pirmajos sešos dzīves gados, ir liela nozīme viņas kognitīvajā un emocionālajā attīstībā. Šie ir bērnu dibināšanas gadi, un droša un laimīga bērnība ir ārkārtīgi svarīga, lai bērni augot maksimāli izmantotu savas spējas un talantus.

Saskaņā ar Bal Swaraj, Nacionālās bērnu tiesību aizsardzības komisijas (NCPCR) izveidoto tiešsaistes izsekošanas portālu, Covid-19 ir skārusi 9346 bērnus (2021. gada 29. maijā) vecumā no 0 līdz 17 gadiem, 7464 zaudēja vienu vecāku, 1742 palika bāreņi un 140 bija pamesti kopš 2020. gada marta. Pētījumi atklājuši, ka bērni, kuri zaudē vecākus agrīnā vecumā, ir vairāk pakļauti psiholoģiskām traumām un depresijai. Viena vai abu vecāku zaudēšana var ietekmēt arī viņu skolas rezultātus.

Īpaša uzmanība jāpievērš vecāku garīgās labklājības nodrošināšanai, jo tā ir tieši saistīta ar bērna izaugsmi. Par prioritāti jāizvirza vecāku izpratne par nepieciešamajām prasmēm, lai nodrošinātu bērniem drošu un labvēlīgu izaugsmes vidi. Tā kā vecākiem ir jānodrošina gan sevis, gan savu bērnu garīgā labklājība, plaši izplatīta psiholoģiskā pirmās palīdzības apmācība palīdzēs viņiem tikt galā ar nepieredzētu stresa līmeni. Baiļu un trauksmes pašregulācija ir ļoti svarīga arī vecākiem. Kā divu mazu bērnu tēvs varu teikt, ka bērni ievēro un ātri pielāgojas. Vecākiem un aprūpētājiem kļūst vēl svarīgāk lietot optimistiskus vārdus, vienlaikus izjūtot savas jūtas. UNICEF iesaka bērniem no vecākiem pārliecināt, ka Covid-19 izraisītās slimības ir ārstējamas; vecākiem un aprūpētājiem ir svarīgi būt mierīgiem. Klausieties savus bērnus, veltiet viņiem kādu laiku, ievērojiet rutīnu. Šie mazie pasākumi var būt noderīgi, lai bērns būtu laimīgs.

Pandēmijas laikā bērnu garīgajai veselībai vajadzētu būt būtiskai sabiedrības veselības intervences sastāvdaļai. Pieejamajiem garīgās veselības resursiem ir jāsasniedz bērni, kas nonākuši grūtībās, izmantojot kopienas pakalpojumus (vai skolas, ja iespējams). Centrālajām un štatu valdībām būtu jāveic vairāk pasākumu, lai atbalstītu vecākus, sadalot papildu slogu, nodrošinot resursus saviem bērniem, jo ​​īpaši lauku apvidos, un nepietiekami apkalpotām ģimenēm. Sociālā taisnīguma un iespēju uzlabošanas ministrijas diennakts bezmaksas garīgās veselības rehabilitācijas palīdzības tālrunis KIRAN (1800-599-0019), kura mērķis ir sniegt pirmo konsultāciju līniju, reaģējot uz pieaugošajām garīgās veselības problēmām cilvēku vidū Covid- 19 pandēmija, par to ir plaši jāpublisko.

Pozitīvās attiecības starp vecākiem/aprūpētājiem un bērniem bērna pirmajos dzīves gados ir viņu labklājības virzītājspēks visas dzīves garumā. To var sasniegt tikai tad, ja mēs kā vecāki rūpējamies par savu emocionālo labklājību un vairāk sadarbojamies ar saviem bērniem. Indijā ar garīgās veselības problēmām saistīta stigma ir spēcīga — ierobežota piekļuve un pieejamība garīgās veselības pakalpojumiem kopā ar stigmatizāciju var atstāt daudzus vecākus neaizsargātus, kas savukārt ilgtermiņā ietekmēs bērnus.

Valdībai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai mazinātu pandēmijas izraisīto garīgās veselības krīzi. Uzņēmumi var veicināt ģimenei labvēlīgu politiku, piemēram, apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, piekļuvi pieņemamām un kvalitatīvām bērnu aprūpes iespējām utt. Iniciatīvām jābūt iekļaujošām un jāattiecina uz visiem uzņēmuma darbiniekiem neatkarīgi no dzimuma un nodarbinātības statusa. Pandēmija ir iespēja pārskatīt mūsu esošās politikas, programmas un iestādes un izstrādāt jaunu pieeju bērnu holistiskai attīstībai.

Rakstnieks ir Saeimas deputāts