Palīdzot ekstrēmistiem, graujot ekonomiku, Pak PM beidzas laiks

Imranam Khanam līdz pašreizējā termiņa beigām ir atlikuši aptuveni divi gadi un deviņi mēneši. Viņš paliek pie sava saukli par Jaunās Pakistānas izveidi, taču pašlaik šis mērķis šķiet attāls. Tas ir skumji. Kāna neveiksme būtu kā cerības izslīdēšana.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans

Kad Imrans Khans pameta kriketa laukumu un ieradās nūjot uz politiskā laukuma, bija eiforija — pasaule juta, ka Pakistāna ir atradusi politiķi, kurš spēj izvest valsti no purva, kurā tā atradās. Tāpat kā Džajaprakašs Narajans teica saukli pilnīgas revolūcijas laikā Indijā Imrans Khans deva saukli par Pakistānu bez korupcijas. Viņa vārdi atrada pievilcību Pakistānas iedzīvotājiem. Viņš saskārās ar jaunatni — viņa sabiedriskās sapulces apmeklēs lakhs. Tieši šī politiskā ceļojuma laikā es viņu satiku un Londonā diskutēju par Pakistānu. Viņš bija nopietns, ar patiesu vēlmi ieviest pārmaiņas. Viņa vārdos un acīs es redzēju Pakistānas progresa garu un draudzības vēstījumu Indijai. Viņš virzījās uz priekšu ar sportisku garu. Viņa sapnis piepildījās pēc 22 gadus ilgas cīņas, un viņš kļuva par Pakistānas premjerministru.

Vairāk nekā divus gadus vēlāk rodas jautājums: kādu iespaidu Khans atstās uz laika smiltīm? Kur viņš gāja — vai iet — nepareizi? Pakistānas Augstākās tiesas pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums atbrīvot Daniela Pērla slepkavu Omaru Šeihu parāda, cik trausla ir sistēma. Esmu vairākas reizes bijis Pakistānā un iepazinies ar cilvēku cīņām un centieniem — viņi cīnās ar nabadzību un badu, un ir korupcijas un bezdarba skarti. Terorisms ir dominējošs spēks, izlūkošanas aģentūra un armija Pakistānā vienmēr ir bijusi spēcīga — mūsdienās, ironiskā kārtā, tās tiek uzskatītas par neatņemamu demokrātijas sastāvdaļu Pakistānas stilā.



Khans norādīja uz pārtraukumu no pagātnes. Ilgi pirms kļūšanas par premjerministru viņš Lahorā uzcēla modernu vēža slimnīcu, kā arī skolas un koledžas. Kļūstot par premjerministru, viņš savu darbu sāka ļoti vienkārši. Viņš pat lielā mērā samazināja valdības drošību un neizmantoja valdības lidmašīnu, bet devās komerciālos lidojumos. Viņš vēlējās uzlabot attiecības ar Indiju. Viņš teica, ka, ja Indija spertu vienu soli, viņš spertu divus!



Taču viņš nevarēja pavirzīties ne soli uz priekšu, ne arī Indija spēra divus soļus. Iemesls tam bija nodevība 1999. gadā, kad Atals Bihari Vajpayee devās tikties ar Navazu Šarifu ar draudzības vēstījumu un Pakistānas armija izraisīja Kargilas karu. Narendra Modi bija uzaicinājis Šarifu uz viņa zvēresta nodošanas ceremoniju un bija arī lidojis uz Pakistānu, lai satiktu pēdējo, bet Indija neko nesaņēma pretī. Kas attiecas uz Hanas iniciatīvu, Indija uzskatīja, ka vēsturei nevajadzētu atkārtoties, jo lielākā apsūdzība Pakistānas premjerministram ir bijusi tā, ka viņš ir armijas marionete. Daži Pakistānas veclaiki un brīvi domājoši cilvēki saka, ka Indijai bija jādod Hanam iespēja, veicot visus piesardzības pasākumus, un jāpalīdz viņam izvest Pakistānu no netīrumiem. Viņi apgalvo, ka, to nedarot, Indija iekļuva ISI slazdā — Hans attālinājās no Indijas, un ISI un Pakistānas armija guva panākumus savos nežēlīgos plānos.

Mūsdienās abas valstis ir spiestas katru dienu uz robežas sadedzināt rūpiju kronus. Abās pusēs tiek zaudētas dzīvības un īpašums. Aizmirstiet, ko mullas vēlas. Pamatojoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka cilvēki tur vēlas draudzību ar Indiju, jo tas Pakistānai dos milzīgu labumu veselības aprūpē, rūpniecībā un tirdzniecībā. Šodien dialogs ir apstājies, un strauji pieaudzis Pakistānas pamiera pārkāpumu skaits. Nav beidzies šausmas un maz cerību, ka Indija un Pakistāna jebkad sēdēs kopā, lai tuvākajā nākotnē runātu par mieru.



Imrāns ir cietis neveiksmi gan vietējā, gan ārvalstu frontē. Pat pirms viņa nākšanas pie varas ASV bija pagriezusi muguru Pakistānai un valsts pārstāja saņemt amerikāņu palīdzības paketes. Pakistāna vērsās pie sava mūžzaļā drauga Saūda Arābijas, taču arī tur saskārās ar vilšanos Saūda Arābijas un ASV alianses dēļ. Kopā ar Turciju, Malaiziju un Irānu Hans cerēja uz jaunu islāma mobilizāciju, kas ir nokļuvusi lielajā Saūda Arābijas un Irānas sāncensībā.

Ekonomiski Pakistāna atrodas uz sliekšņa. Joprojām iestrēdzis FATF pelēkajā sarakstā, tā ir vairāk nekā jebkad agrāk atkarīga no Ķīnas. Ķīna ir piešķīrusi Pakistānai milzīgu aizdevumu, taču procentu likme ir tik augsta, ka Pakistāna nekad nevar to atmaksāt. Tāpēc Imrans tiek apsūdzēts par Pakistānas pārdošanu Ķīnai. Parādu slazds ir padarījis Imranu tik bezpalīdzīgu, ka viņš nespēj runāt ne vārda par uiguru musulmaņu nožēlojamo stāvokli Ķīnā.

Mūsu tikšanās laikā Khans bija paziņojis, ka neviena valsts nevar progresēt reliģijas vārdā, norādot, ka viņš atturēs reliģijas aizbildņus. Diemžēl šodien viņš ir pieķerts mullu politikā kopā ar ISI un armiju. Tiesas izliekas, ka sodīs šos likumpārkāpējus, bet terora fabrikai ir atļauts darboties nesodīti. Kā Khans to var apturēt? Nav šaubu, ka viņš joprojām tiek uzskatīts par līderi ar tīru tēlu, taču masu pieķeršanās pret viņu ir sākusi mazināties. Vienkāršais cilvēks ir tik ļoti satraukts par inflāciju, ka opozīcijas partijām un organizācijām, kas palīdz teroristiem, ir izdevies radīt atmosfēru pret Hanu. Plašas demonstrācijas notikušas gandrīz visās valsts provincēs. Valstī ar 22 miljardus iedzīvotāju bezdarbs jau bija nopietna problēma, un pandēmijas dēļ bez darba palika vēl 2 miljardi. Inflācija ir 12 gadu augstākajā līmenī.



Imranam Khanam līdz pašreizējā termiņa beigām ir atlikuši aptuveni divi gadi un deviņi mēneši. Viņš paliek pie sava saukli par Jaunās Pakistānas izveidi, taču pašlaik šis mērķis šķiet attāls. Tas ir skumji. Kāna neveiksme būtu kā cerības izslīdēšana.

Šis raksts pirmo reizi tika publicēts drukātajā izdevumā 2021. gada 4. februārī ar nosaukumu “Imrāna apsolītā nekad zeme”. Autors ir bijušais Rajya Sabha loceklis un redkolēģijas priekšsēdētājs Lokmat Media